Par mums

MEŽAPARKA LIELĀ ESTRĀDE

Mežaparka Lielā estrāde ir kultūrvēsturiska būve Rīgas pilsētas zaļajā zonā – Mežaparkā, kurā izvietota brīvdabas estrāde, koncertzāle, izstāžu zāle, paviljons, konferenču un semināru telpas.

Estrādei ir liela kultūrvēsturiska nozīme, laika gaitā tā ir kļuvusi par pastāvīgu vairāk nekā 150 gadu senās Vispārējo latviešu Dziesmu svētku tradīcijas pasākumu norises vietu. Lai arī estrādē ir  notikušas vairākas pārbūves un papildinājumi, tomēr tā ir saglabājusi savu sākotnējo vizuālo tēlu un ir piemērota vieta apjomīgu kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumu rīkošanai. Ikvienam Rīgas pilsētas iedzīvotājam un  viesim ik dienu ir iespēja aplūkot šo nozīmīgo kultūrvietu – Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku galveno norises telpu – Mežaparka Lielo estrādi, kā arī tās koncertzāli un apmeklēt Izstāžu zālē un Paviljonā eksponētās izstādes.

Sākotnējās Mežaparka Lielās estrādes celtniecība tika uzsākta 1954. gadā galvenokārt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētkus norisei. Toreiz Mežaparka Lielās estrādes galvenais projekta autors bija arhitekts Vladimirs Šņitņikovs. Būvnieku svarīgākais uzdevums bija izveidot estrādi, kurā varētu satilpt 100 dejotāju pāri, 7 tūkstoši dziedātāju un līdz 32 tūkstošiem skatītāju.

Pirmie liela mēroga svētki, kuri norisinājās 1955. gadā uzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē, bija XII Vispārējie latviešu Dziesmu un III Deju svētki 1955. gada 18.–22. jūlijā. Kopumā šajos svētkos piedalījās: pieaugušo kopkorī 10 767 dziedātāji, bērnu kopkorī 1665, deju priekšnesumos 1808 dejotāji. Piedalījās arī 1500 arodskolu pašdarbnieki, astoņu pūtēju orķestru 152 mūziķi, Rīgas garnizona 1350 koristi un orķestranti. Virsdiriģenti: T. Kalniņš, J. Mediņš, H. Mednis, J. Ozoliņš, L. Vīgners.

Pēc vērienīgās rekonstrukcijas Mežaparka estrādes teritorija paplašinājusies no aptuveni 92 000 kvadrātmetriem līdz vairāk nekā 146 400 kvadrātmetriem. Skatītāju lauka platība ir 22 tūkstoši kvadrātmetru, bet Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukumā izbūvētas pārvietojamās sēdvietas 30557 skatītājiem, savukārt stāvvietās iespējams uzņemt līdz pat 50000 skatītāju. Koru tribīnēs patlaban iespējams uzstāties pat 16000 dziedātāju.

“SIDRABA BIRZS” STĀSTS

Unikālais Mežaparka estrādes “Sidraba Birzs” stāsts aizsākās 2007. gadā, tās arhitektoniskās un mākslinieciskās koncepcijas autori ir Austris Mailītis, Ivars Mailītis un Matīss Mailītis, bet galvenais arhitekts un projekta vadītājs – Juris Poga.

Atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes arhitektoniskās koncepcijas idejas pamats ir latviešu tautasdziesmas, kas stāsta par dabas un cilvēka mijiedarbību. Koncepcijas pamatā ir vairāku simbolu kopums: KALNS, KOKS, BIRZS, LAPAS, LAPOTNE, kas veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, asociatīvi attēlojot latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību. ”Caur sidraba birzi gāju – ne zariņa nenolauzu…”. Dziedātāju tribīne simboliski ir KALNS, bet estrādes jumta konstrukcijas simboliskais pamatelements ir KOKS. Kokiem savstarpēji savijoties, veidojas BIRZS – jumta konstrukcija, kura pārsedz estrādes ēku un dziedātāju tribīnes. Simboliski koki liec savus zarus pāri dziedātājiem. Pie estrādes jumta konstrukcijas tiek stiprināta manipulējama estrādes mašinērija: akustiskie vairogi, skaņas iekārtas, ekrāni, gaismas dekorācijas, no lietus norobežojoši elementi. Simbolizējot koku LAPAS, tiek veidota LAPOTNE. Šī estrādes daļa veido dažāda rakstura pasākumiem atbilstošu akustiku un scenogrāfiju. Estrāde kopumā (skatuves daļa kopā ar skatītāju lauku) veido formu, kas atgādina šūpuli vai olu – simboliski tas ir DZIESMU ŠŪPULIS, SĀKUMA UN GAISMAS SIMBOLS. Dziesmu svētku estrādes arhitektoniskais veidols ir tuvināts dabiskajai videi, kurā tas atrodas.

KORU TRIBĪNES

Estrādes sazarotie “koku raksti” ir unikāla konstrukcija, kas veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8  metru augstumā. Tribīņu metāla konstrukcijas tapušas Ungārijas lielākajā metālrūpnīcā – tā bijusi tuvākā vieta, kur ar robotu palīdzību iespējams izveidot apjomīgās un sarežģītās kopnes un caurules, no kurām garākās sasniedz pat 23 metrus. Metāla konstrukcijām katrs zars ir savā leņķī – tās vispirms konstruētas 3D tehnikā, tad samontētas rūpnīcā, pārbaudītas, noskenētas, marķētas un tikai tad atvestas uz Rīgu. Metāla kopnēs ir iekārti 510 romba formas akustiskie vairogi. Šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, vienīgais, kuram ir individuāls akustiskais risinājums. Viens no vadošajiem Latvijas akustikas speciālistiem Andris Zabrauskis apgalvo, ka šī skaņas atstarotājsistēma ir lielākā pasaulē (uz 2022.gadu).

MEŽAPARKA LIELĀS ESTRĀDES ĒKAS JUMTA MEMBRĀNA

Jaunās estrādes jumta membrānas segums ir 5324 kvadrātmetru liels, tas piegriezts 43 slejās. Pie membrānas ieklāšanas estrādes kupolā strādāja septiņi Vācijas speciālisti un 19 vietējie alpīnisti. Stikla šķiedru, kas izmantota membrānas aušanā, ražoja Latvijas uzņēmums no Valmieras.

MEŽAPARKA LIELĀS ESTRĀDES ĒKA

Mežaparka Lielo estrādi pēc vērienīgās rekonstrukcijas pabeigšanas kopš 2021. gada vasaras apsaimnieko “Ziemeļrīgas kultūras apvienība”, kuras sastāvā ietilpst arī VEF Kultūras pils un kultūras pils “Ziemeļblāzma”, veidojot Rīgas ziemeļu daļas kultūras dzīvi. Mežaparka estrādes ēkā ir plašas iekštelpas piecos stāvos:

• akustiska koncertzāle ar 500 skatītāju vietām un plašu aizskatuves zonu ar modernām grimētavām;
• izstāžu zāle;
• 3 semināru/konferenču telpas 50 – 240 apmeklētājiem;
• paviljons semināriem un saviesīgiem pasākumiem.

Mežaparka lielās estrādes telpas un arī estrādi ar teritoriju iespējams iznomāt konferenču, semināru, izstāžu, koncertu, radošo darbnīcu, korporatīvo u.c. pasākumu rīkošanai.

PAVILJONS

Mežaparka Lielās estrādes paviljons, kas pēc rekonstrukcijas atklāts 2022. gada 5. maijā, ir vieta vēstures atskatam. Šeit izvietoti visu iepriekš būvēto Dziesmu svētku estrāžu maketi, sākot ar pašu pirmo – 1873. gada estrādi. Arī Paviljonu ir veidojuši arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

PERGOLA

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas laikā skatītāju ērtībām tika izbūvēta Pergola (no latīņu valodas tulkojot – ēnaina lapene). Tā ir unikāla dzelzsbetona konstrukcija ar dekoratīvu koka pārsegumu, kas atrodas zem lielā skatītāju lauka. Šeit ir plašas labierīcības svētku apmeklētājiem, kā arī tirdzniecības un ēdināšanas zona 2 stāvos.